Finanšu tirgi, īpaši nepieradinātais un dinamiskais kriptovalūtu tirgus, bieži šķiet haotiski un neprognozējami. Tomēr, ja ieskatās dziļāk, aiz šķietamā trokšņa slēpjas noteikta kārtība – ritmiski cikli, ko virza cilvēka psiholoģija. Jau 1930. gados finanšu analītiķis Ralfs Nelsons Eliots (R.N. Elliott), pētot 75 gadu Dow Jones Industrial Average datus, atklāja, ka tirgus kustība nav nejauša. Tā seko noteiktiem, atkārtojamiem modeļiem jeb “viļņiem”, kas ir tiešs pūļa optimisma un pesimisma atspoguļojums.
Eliota teorija apgalvo, ka tirgus kolektīvā psiholoģija svārstās no galēja optimisma līdz galējam pesimismam dabiskā secībā, radot specifiskus un izmērāmus modeļus. Šī teorija, kas sākotnēji tika piemērota akciju tirgum, ir atradusi īpaši auglīgu augsni kriptovalūtu analīzē. Kripto tirgus, kas ir slavens ar savu ekstrēmo volatilitāti un emocionālo iesaisti, ir kā ideāls paraugs Eliota viļņu principu demonstrēšanai. Šajā rakstā mēs padziļināti izpētīsim Elliot Wave teorijas pamatus, tās galvenos noteikumus un vadlīnijas, kā arī praktiski aplūkosim, kā šo spēcīgo instrumentu pielietot, lai labāk izprastu un tirgotu kriptovalūtu tirgus ciklus.
1. sadaļa: Elliot Wave teorijas pamati – Tirgus DNS
Eliota teorijas pamatā ir ideja, ka jebkurš tirgus cikls sastāv no divām galvenajām fāzēm: impulsa fāzes, kas virzās galvenās tendences virzienā, un korekcijas fāzes, kas virzās pretēji tai. Šīs fāzes tiek sadalītas noteiktā skaitā “viļņu”.
Klasisks 5-3 Elliot viļņu modelis ar apzīmētiem viļņiem 1, 2, 3, 4, 5 un A, B, C
Impulsa viļņi (5 viļņu struktūra)
Impulsa viļņi ir galvenais dzinējspēks, kas virza tirgu galvenās tendences virzienā (augšup vērstā tirgū jeb “bull run”, vai lejup vērstā tirgū jeb “bear market”). Šī struktūra vienmēr sastāv no pieciem mazākiem viļņiem.
-
1. vilnis: Šis ir pirmais impulss tendences virzienā. Vērša tirgū to parasti izraisa neliels skaits gudro investoru, kuri saskata potenciālu un sāk iepirkties pēc tirgus lejupslīdes. Sabiedrības noskaņojums vēl joprojām ir negatīvs, un daudzi to uzskata par īslaicīgu “atlēcienu”.
-
2. vilnis: Pēc pirmā viļņa seko korekcija. Šajā posmā tirgus atgriežas atpakaļ, bieži vien izdzēšot lielu daļu no 1. viļņa pieauguma. Tie, kas pirka zemākajā punktā, fiksē peļņu, bet pesimisti atkal gūst pārliecību, ka lejupslīde turpināsies. Šis vilnis ir crucial, jo tas “izkratīs” vājos turētājus.
-
3. vilnis: Šis bieži ir spēcīgākais, garākais un visstraujākais no visiem impulsa viļņiem. Tirgus beidzot ir atzinis jaunās tendences spēku. Pozitīvas ziņas sāk parādīties plašsaziņas līdzekļos, un plašāka publika sāk masveidā iesaistīties, baidoties palaist garām iespēju (FOMO). Šajā vilnī notiek vislielākais cenas pieaugums.
-
4. vilnis: Pēc eiforiskā 3. viļņa seko vēl viena korekcija. Tā parasti ir sarežģītāka un ilgstošāka nekā 2. vilnis, bet arī seklāka. Peļņa tiek fiksēta, taču kopējais noskaņojums joprojām ir pārliecinoši pozitīvs. Daudzi uzskata šo par labu iepirkšanās iespēju.
-
5. vilnis: Šis ir pēdējais impulss tendences virzienā. To parasti virza pēdējie, vismazāk informētie tirgus dalībnieki, kas ienāk tirgū eiforijas vadīti. Lai gan cena sasniedz jaunu augstāko punktu, impulss bieži ir vājāks nekā 3. vilnī. Šajā posmā bieži parādās diverģences ar tehniskiem indikatoriem (piemēram, RSI), kas liecina par tendences vājināšanos.
Korektīvie viļņi (3 viļņu struktūra)
Pēc pilna piecu viļņu impulsa cikla beigām seko trīs viļņu korekcija, kas tiek apzīmēta ar burtiem A, B un C.
-
A vilnis: Šī ir pirmā kustība pret galveno tendenci. Daudzi tirgus dalībnieki to uztver kā normālu peļņas fiksāciju un vēl nesaprot, ka galvenā tendence ir mainījusies.
-
B vilnis: Pēc A viļņa seko īslaicīgs “atlēciens” jeb “bull trap” (vērša lamatas). Tirgus nedaudz atgūstas, radot ilūziju, ka iepriekšējā tendence atsāksies. Bieži vien šajā vilnī atgriežas optimisms, taču apjomi ir zemi.
-
C vilnis: Šis ir pēdējais un visbiežāk arī visspēcīgākais korekcijas vilnis. Tirgus beidzot saprot, ka tendence ir mainījusies, un sākas paniska pārdošana. C vilnis bieži vien pārsniedz A viļņa zemāko punktu, radot pilnīgu kapitulāciju tirgū.
Fraktāļu princips: Viļņi viļņos
Viens no teorijas fundamentālajiem stūrakmeņiem ir fraktāļu princips. Tas nozīmē, ka katrs vilnis, ko mēs redzam grafikā, ir daļa no lielāka viļņa, un tajā pašā laikā sastāv no mazākiem, identiskas struktūras viļņiem. Piemēram, 1., 3. un 5. impulsa viļņi paši par sevi sastāv no mazākām piecu viļņu struktūrām. Savukārt 2. un 4. korektīvie viļņi sastāv no mazākām trīs viļņu (A, B, C) struktūrām. Tas ļauj analītiķiem analizēt tirgu dažādos laika grafikos – no minūtēm līdz gadiem – un redzēt vienus un tos pašus pamatprincipus darbībā.
2. sadaļa: Galvenie noteikumi un vadlīnijas
Lai viļņu skaitījums būtu pareizs, ir jāievēro trīs nelokāmi noteikumi. Ja kāds no šiem noteikumiem tiek pārkāpts, skaitījums ir nederīgs un ir jāpārskata.
Trīs Kardinālie Noteikumi (Nelokāmi):
-
Noteikums 1: 2. vilnis nekad nevar atkāpties tālāk par 1. viļņa sākuma punktu. Ja cena nokrīt zem 1. viļņa sākuma, tā nav 2. viļņa korekcija, bet gan jauna lejupslīdes tendence.
-
Noteikums 2: 3. vilnis nekad nevar būt īsākais no trim impulsa viļņiem (1., 3. un 5. vilnis). Tas bieži ir garākais, bet nekādā gadījumā ne īsākais.
-
Noteikums 3: 4. vilnis nekad nevar ieiet 1. viļņa cenu teritorijā. Tas nozīmē, ka 4. viļņa zemākais punkts nevar būt zemāks par 1. viļņa augstāko punktu. (Šis noteikums dažkārt tiek mīkstināts ļoti svārstīgos tirgos ar lielu kredītplecu, bet klasiskajā teorijā tas ir stingrs).
Vadlīnijas (Bieži, bet ne vienmēr):
Papildus stingrajiem noteikumiem pastāv arī vadlīnijas, kas apraksta biežāk novērojamās viļņu īpašības un palīdz prognozēt to attīstību.
-
Vadlīnija par maiņu (Alternation): 2. un 4. viļņi bieži vien atšķiras pēc savas struktūras. Ja 2. vilnis ir asa un vienkārša “zigzag” korekcija, tad 4. vilnis, visticamāk, būs sarežģīta, ilgstoša un sāniski vērsta korekcija (piemēram, “trijstūris” vai “plakne”), un otrādi. Tas palīdz sagatavoties gaidāmās korekcijas raksturam.
-
Vadlīnija par 3. viļņa paplašināšanos (Extension): Visbiežāk tieši 3. vilnis ir paplašināts – daudz garāks un spēcīgāks nekā pārējie divi impulsa viļņi (1. un 5.). Tas ir saistīts ar faktu, ka tieši šajā posmā tirgus ar pilnu spēku atzīst jauno tendenci.
-
Vadlīnija par korekcijas dziļumu: A, B, C korekcija pēc piecu viļņu impulsa bieži vien beidzas iepriekšējā 4. viļņa cenu diapazonā, īpaši, ja tas bija zemākas pakāpes vilnis. Šī zona kalpo kā spēcīgs atbalsta līmenis.
3. sadaļa: Kā Elliot Wave teorija darbojas kripto tirgū?
Kripto tirgus, ar tā unikālajām īpašībām, ir gan ideāla, gan izaicinoša vide Elliot Wave analīzei.
-
Augsta volatilitāte un emocionāls ekstrēmums: Kripto tirgus ir ievērojami nepastāvīgāks nekā tradicionālie tirgi. To virza nevis institucionālie investori ar ilgtermiņa stratēģijām, bet gan liels skaits individuālo investoru, kuru lēmumus spēcīgi ietekmē bailes un alkatība. Tas nozīmē, ka Eliota viļņu modeļi kripto tirgū ir daudz izteiktāki un ekstrēmāki. 3. impulsa viļņi ir sprādzienbīstami, sasniedzot simtiem procentu pieaugumu, savukārt A, B, C korekcijas var izdzēst 80-90% no iepriekšējā pieauguma. Šī emocionālā galējība padara viļņu struktūru skaidrāk saskatāmu, ja vien spēj tikt galā ar “troksni”.
-
Vēsturiskie piemēri (Bitcoin):
-
2017. gada “Bull Run”: Šis bija klasisks piecu viļņu impulss lielākā laika grafikā. Katrs vilnis bija skaidri redzams, un 3. vilnis bija izteikti paplašināts, kad Bitcoin cena no dažiem tūkstošiem dolāru uzlidoja līdz gandrīz 20 000 USD. 5. vilnis bija eiforijas vadīts, kam sekoja postoša A, B, C korekcija 2018. gadā, kas ilga gandrīz gadu.
-
2021. gada dubultais tops: Šis cikls bija sarežģītāks, bet joprojām analizējams ar Eliota viļņiem. Daudzi analītiķi uzskata, ka tops, kas tika sasniegts 2021. gada pavasarī, bija 3. viļņa beigas, kam sekoja sarežģīta 4. viļņa korekcija vasarā, un rudens tops bija pēdējais, 5. vilnis. Tam sekojošais 2022. gada kritums bija skaidra un dziļa A, B, C korekcija.
-
Salīdzinājuma tabula: Ideālais modelis vs. Kripto realitāte
4. sadaļa: Kā izmantot Elliot Wave teoriju kripto tirdzniecībā?
Teorija nav tikai akadēmisks vingrinājums; to var izmantot kā praktisku ceļvedi tirdzniecības lēmumu pieņemšanai.
-
Tendences un fāzes noteikšana: Pirmais un svarīgākais uzdevums ir identificēt, kurā lielā cikla fāzē atrodas tirgus. Vai mēs esam impulsa vilnī (piemēram, 3. vilnī, kur jāmeklē pirkšanas iespējas) vai korektīvajā vilnī (piemēram, C vilnī, kur jābūt ļoti piesardzīgam)?
-
Ieejas un izejas punktu plānošana:
-
Labākās ieejas (pirkšanai): Ideālas ieejas vietas ir korektīvo viļņu beigās. Piemēram, 2. viļņa beigās, kad sākotnējais pesimisms ir izsmelts, vai 4. viļņa beigās, kad tirgus ir konsolidējies pirms pēdējā impulsa.
-
Labākās izejas (pārdošanai): Loģiskas peļņas fiksēšanas vietas ir impulsa viļņu beigās. Piemēram, tuvojoties 3. viļņa beigām (ja tas ir paplašināts) vai 5. viļņa beigās, kad parādās vājuma pazīmes.
-
-
Cenu mērķu prognozēšana ar Fibonacci: Eliota viļņi darbojas neticami labi kopā ar Fibonacci rīkiem.
-
Retracement (Atkāpšanās): 2. vilnis bieži vien atkāpjas līdz 0.5, 0.618 vai 0.786 Fibonacci līmenim no 1. viļņa. Šīs ir potenciālās pirkšanas zonas.
-
Extension (Paplašinājums): 3. viļņa mērķi bieži vien atrodas pie 1.618, 2.618 vai pat 4.236 Fibonacci paplašinājuma no 1. viļņa. Tas ļauj noteikt ambiciozus, bet reālus peļņas mērķus.
-
-
Apvienošana ar citiem rādītājiem: Elliot Wave teoriju nekad nevajadzētu lietot izolēti. Apstiprinājumam izmantojiet citus tehniskās analīzes rīkus:
-
RSI (Relative Strength Index): Meklējiet diverģences. Piemēram, ja cena 5. vilnī sasniedz jaunu augstāko punktu, bet RSI rāda zemāku maksimumu, tas ir spēcīgs signāls par tendences izsīkumu.
-
Tirdzniecības apjomi (Volume): Apjomiem parasti vajadzētu pieaugt 3. vilnī un samazināties 5. vilnī, apstiprinot pūļa psiholoģiju.
-
5. sadaļa: Teorijas ierobežojumi un kritika
Neskatoties uz tās spēku, Elliot Wave teorija nav “Svētais Grāls”, un tai ir būtiski trūkumi.
-
Subjektivitāte: Lielākā kritika ir tās subjektīvais raksturs. Divi dažādi, pat ļoti pieredzējuši analītiķi var skatīties uz vienu un to pašu grafiku un nonākt pie pilnīgi atšķirīgiem viļņu skaitījumiem. Tas, kas vienam izskatās pēc 3. viļņa sākuma, otram var būt B viļņa beigas. Pareizais skaitījums bieži vien kļūst pilnībā skaidrs tikai retrospektīvi.
-
Sarežģītība: Teorijai ir daudz dažādu korekciju veidu (zigzag, plakne, trijstūris, kombinācijas), un to pareiza identificēšana prasa milzīgu pieredzi un praksi.
-
“Melnie gulbji” un fundamentāli faktori: Teorija ir balstīta uz tehnisko analīzi un ignorē fundamentālus notikumus. Pēkšņas regulatīvas izmaiņas, liels biržas uzlaušanas gadījums vai citi neparedzēti notikumi var pilnībā izjaukt jebkuru viļņu struktūru.
-
Risks “piespiest” skaitījumu: Pastāv risks, ka analītiķis, balstoties uz savu personīgo pārliecību par tirgus virzienu, mēģinās “iespiest” grafiku savā vēlamajā viļņu skaitījumā, ignorējot objektīvus signālus.
Secinājumi: Karte, nevis GPS
Elliot Wave teorija ir viens no spēcīgākajiem instrumentiem, lai izprastu tirgus ciklisko dabu un kolektīvo psiholoģiju, kas to virza. Tā sniedz tirgotājam strukturētu ietvaru, lai analizētu tirgus kustības un prognozētu iespējamos nākotnes scenārijus. Kripto tirgus ekstrēmā daba padara šos viļņus vēl izteiktākus, piedāvājot milzīgas iespējas tiem, kas spēj tos pareizi nolasīt.
Tomēr ir kritiski svarīgi atcerēties, ka šī teorija ir karte, nevis GPS. Tā parāda iespējamos ceļus un galamērķus, bet negarantē, ka tirgus tos sasniegs. Tāpēc to vienmēr vajadzētu izmantot kā daļu no plašākas tirdzniecības stratēģijas, apvienojot ar citiem analīzes veidiem, stingru riska pārvaldību un veselīgu devu skepses.
Ja vēlaties apgūt šo metodi, jūsu pirmais solis nav atvērt tirdzniecības pozīciju. Atveriet Bitcoin vēsturisko grafiku un sāciet praktizēties – mēģiniet identificēt lielos piecu viļņu impulsus un trīs viļņu korekcijas. Tikai pēc neskaitāmām stundām, kas pavadītas, analizējot pagātnes datus, jūs sāksiet attīstīt intuīciju, kas nepieciešama, lai pielietotu šo spēcīgo teoriju reāllaikā.