Kriptovalūtu pasaule nepārtraukti attīstās, un arvien vairāk investoru meklē veidus, kā gūt ienākumus ne tikai no pirkšanas un pārdošanas. Viena no populārākajām iespējām ir staking jeb kriptovalūtas iesaldēšana tīklā, lai pelnītu atlīdzību. Daudzi to salīdzina ar procentu saņemšanu no bankas depozīta, tikai šoreiz tas notiek decentralizētā blokķēdes pasaulē.
Šajā rakstā soli pa solim izskaidrosim:
Kas ir staking un kā tas strādā.
Kāpēc tas ir svarīgi blokķēdes tīklos.
Kādas ir iespējas pelnīt ar staking.
Kādi ir plusi un riski.
Kā droši sākt pašam.
1. Kas īsti ir staking?
Vienkāršiem vārdiem sakot, staking nozīmē noteiktu kriptovalūtas daudzumu “iesaldēt” tīklā, lai palīdzētu nodrošināt tā darbību un drošību. Par šo ieguldījumu lietotājs saņem atlīdzību – jaunas monētas.
Staking pamatā darbojas ar Proof-of-Stake (PoS) blokķēdēm. Atšķirībā no Bitcoin, kas izmanto Proof-of-Work (PoW) un kur transakciju apstiprināšanai nepieciešams milzīgs elektroenerģijas patēriņš, PoS tīkli izmanto validatorus (lietotājus, kas stakingā iesaistījuši savas monētas).
Validatori tiek nejauši izvēlēti, lai apstiprinātu transakcijas, un pretī viņi saņem atlīdzību. Jo vairāk monētu esi iesaldējis, jo lielāka iespēja kļūt par validatoru un saņemt procentus.
2. Kā staking strādā praksē?
Iedomājies – tev ir 1000 ADA (Cardano) monētas. Ja tu tās vienkārši turi savā makā, to vērtība mainās atkarībā no tirgus cenas, bet tu neko papildus nenopelni.
Ja tu šīs ADA iesaldē stakingā, tad:
Tās paliek tavā īpašumā (tu tās nepazaudē).
Tīkls tās izmanto, lai nodrošinātu darbību.
Tu pretī saņem atlīdzību, piemēram, 4–6% gadā ADA monētās.
Šis process ir līdzīgs procentu pelnīšanai no depozīta bankā, tikai ar lielāku elastību un iespēju izvēlēties dažādus tīklus un atlīdzības procentus.
3. Kādas monētas var stakingot?
Ne visas kriptovalūtas atbalsta staking. To var darīt tikai ar Proof-of-Stake vai līdzīgiem mehānismiem strādājošām monētām. Populārākās ir:
Ethereum (ETH) – kopš pārejas uz PoS (2022. gads). Atlīdzība: 3–6% gadā.
Cardano (ADA) – viena no vecākajām PoS monētām. Atlīdzība: ~4–5% gadā.
Polkadot (DOT) – elastīgs staking ar ~10–14% atlīdzību.
Solana (SOL) – ļoti ātrs tīkls, atlīdzība 6–8%.
Tezos (XTZ) – populārs “delegated staking”, ~5–6%.
BNB (Binance Coin) – staking pieejams caur Binance Earn.
Atlīdzību līmenis var atšķirties atkarībā no tirgus, staking veida un izvēlētās platformas.
4. Staking veidi
Ir vairāki staking veidi, un katram ir savi plusi un mīnusi.
1. Exchange staking (biržās)
Tev atliek turēt monētas, piemēram, Binance, Bybit, KuCoin, Kraken u.c.
Birža visu izdara tavā vietā un tev atliek saņemt procentus.
Plusi: viegli un ātri.
Mīnusi: tu uzticies biržai, neesi pilnībā saimnieks savām monētām.
2. Wallet staking (caur personīgo maku)
Tri monētas savā makā, piemēram, Ledger, Trezor, Daedalus (Cardano) vai Phantom (Solana).
Tu pats izvēlies staking pool (validatoru).
Plusi: tu kontrolē savus līdzekļus.
Mīnusi: sarežģītāk iesācējiem.
3. Cold staking
Monētas tiek iesaldētas aukstajā makā (piemēram, Ledger).
Ļoti droši, jo tās neatrodas tiešsaistē.
Lieliski ilgtermiņa investoriem.
4. Liquid staking
Jauns risinājums – tu saņem tokenus, kas pārstāv tavu staking daļu (piem., Lido ETH → stETH).
Tu vari tos brīvi tirgot, lai gan tavs ETH turpina “strādāt” stakingā.
Plusi: likviditāte.
Mīnusi: lielāks risks, jo esi atkarīgs no papildu platformas.
5. Kāpēc staking ir populārs?
Pasīvie ienākumi – pelni papildus bez aktīvas tirgošanās.
Drošība tīklam – palīdz uzturēt blokķēdes darbību.
Mazāks risks nekā treidingam – ja tirgus krīt, tu nezaudē monētas (vienīgi to vērtība var samazināties).
Ilgtermiņa investīciju pieeja – staking piesaista tos, kuri tic konkrētai monētai nākotnē.
6. Kādi ir riski?
Neraugoties uz to, ka staking ir drošāks par treidingu, riski pastāv:
Cenas kritums – ja monētas vērtība strauji krīt, tavi procenti var nebūt pietiekami, lai nosegtu zaudējumus.
Centralizācija – ja staking notiek biržās, tu paļaujies uz trešajām pusēm.
Slashing risks – dažās blokķēdēs validatoriem par kļūdām var konfiscēt daļu monētu (parasti attiecas uz tiem, kas darbojas kā validatoru mezgli, nevis uz parastiem delegētājiem).
Likviditātes ierobežojumi – reizēm monētas jāiesaldē uz konkrētu laiku (piem., ETH pirms Merge bija jāiesaldē uz vairākiem mēnešiem).
7. Kā sākt staking?
Soli pa solim ceļvedis:
Izvēlies monētu, kuru gribi stakingot (ETH, ADA, DOT u.c.).
Izpēti platformu – vai izmantosi biržu (Binance, Bybit, Kraken) vai maku (Ledger, MetaMask, Phantom).
Nopērc monētas – caur kriptobiržu.
Pārvieto uz maku (ja stakingosi pats).
Izvēlies staking pool vai aktivizē staking caur biržu.
Seko atlīdzībām – parasti tās tiek izmaksātas katru dienu vai nedēļu.
8. Vai staking ir tā vērts?
Staking ir lielisks risinājums tiem, kas nevēlas stresot par dienas treidingu. Tas ļauj:
stabilāk pavairot monētu daudzumu,
palielināt ilgtermiņa peļņu,
iesaistīties tīkla darbības nodrošināšanā.
Protams, tā nav ātra peļņa, un, ja tirgus piedzīvo lielu kritumu, tavas monētas var kļūt mazāk vērtīgas. Taču kā ilgtermiņa stratēģija staking ir viens no drošākajiem veidiem, kā kripto pasaulē gūt pasīvus ienākumus.
Noslēgums
Staking ir kā “bankas depozīts” kriptovalūtu pasaulē. Tu turi monētas, ļauj tīklam tās izmantot, un pretī saņem atlīdzību. Tas nav bezriska, bet tas ir daudz stabilāks par aktīvu treidingu.
Ja vēlies sākt, visdrošāk ir:
izvēlēties uzticamu monētu (piem., ETH, ADA, SOL),
izmantot drošu maku vai pazīstamu biržu,
un stakingot tikai to, ko esi gatavs turēt ilgtermiņā.